pirmdiena, 2014. gada 22. decembris

Dialogs vienmēr ir auglīgāks par formālu pozīciju aizstāvēšanu!





Informācija medijiem
18.12.2014.
 

Pēdējo nedēļu notikumi publiskajā telpā rosinājuši diskusiju par psihoterapijas nozari un psihoterapeita sertifikāta nozīmīgumu, Latvijas Psihoterapeitu biedrības (turpmāk tekstā – LPB)  leģitimitāti un personām, kuras tiesīgas saņemt sertifikātu un praktizēt psihoterapiju. Lai kliedētu neskaidrības un spekulācijas par biedrības statusu, tās darbību, mērķiem un situāciju kopumā skaidro zvērināts advokāts Rolands Bortaščenoks un Latvijas Psihoterapeitu biedrības prezidente Baiba Purvlīce.

Vienam dzimumam jārespektē otrs dzimums un tā atšķirības, tāpat kā mums visiem jārespektē mūsdienu sabiedrības attīstības līmenis un tas, ka priekštats par sievietes lomu mūsdienu sabiedrībā ir mainījies, tieši tāpat kopš 20.gs. sākuma ir mainījies priekštats par psihoterapiju, par tās lomu, metodēm un psihoterapijas izmantošanas iespējām. Psihoterapija de facto vairs nav medicīnas daļa tāpat kā sieviete nav tikai vīrieša piedeva vai zinātne reliģijas palīginstruments. Šīs izmaiņas ir nostiprinātas daudzu pasaules valstu likumdošanā.Šīs pārmaiņas ir mūsdienu sabiedrības realitātes daļa.

LPB aicina valsts un profesionālo organizāciju pārstāvjus sadarboties, lai psiholoģijas/psihoterapijas/ likumisko regulējumu De iure sakārtotu atbilstoši mūsdienu sabiedrības realitātēm un valsts iedzīvotāju interesēm.

LPB aizvadīto gadu laikā ir izveidojusi stingru un pārskatāmu LPB psihoterapeitu sertifikācijas un resertifikācijas sistēmu, tādējādi jau savu profesionālo iespēju robežās sakārtojusi šo sfēru atbilstoši Eiropas Psihoterapeitu asociācijas prasībām, kuras Nacionālā Akreditējošā dalīborganizācija ir LPB. Taču tagad, beidzot ir laiks nākamajiem - juridiskajiem soļiem Latvijā - radīt tādu likumisko vidi, kas atbilstu gan ārstu-psihoterapeitu pacientu, gan psihoterapeitu klientu, gan visas sabiedrības interesēm. 

Par Latvijas psihoterapeitu biedrību
·        Latvijas mērogā LPB ir skaitliski lielākā nozares profesionāļus apvienojošā psihoterapeitu organizācija;
·        LPB apvieno astoņu dažādu pasaulē pazīstamu un atzītu psihoterapijas virzienu biedrības (psihodinamisko, psihoanalitisko, eksistenciālo, ģimenes, geštalta, psihodrāmas, psihoorganiskās analīzes, junga analīzes), 180 individuālos biedrus, t.sk. 128 sertificētus psihoterapeitus;
·        LPB mērķis ir veicināt psihoterapijas attīstību Latvijā, apvienojot psihoterapeitus, aizstāvēt gan psihoterapeitu profesionālās, gan klientu intereses, pārraudzīt un izstrādāt izglītības standartu psihoterapijā, veicināt  augstu ētikas  standartu ievērošanu, kā arī profesionāļu pētījumus un sadarboties ar citām nacionālajām un ārvalstu organizācijām;
·        Tās juridiskais statuss ir biedrība - nevalstiska organizācija, kurā uz brīvprātības un līdztiesības pamata ir apvienojusies lielākā daļa nozares profesionāļu;
·        Raugoties starptautiskā mērogā, LPB ir psihoterapeitu Nacionālā akreditējošā organizācija, kas darbojas Eiropas Psihoterapijas Asociācijas ietvaros. LPB un EPA vieno 1990.gada pieņemtā Strasbūras deklarācija par psihoterapiju, kas deklarē psihoterapiju kā neatkarīgu zinātnisku disciplīnu, kas praksē nozīmē neatkarīgu un brīvu profesiju;
·        Latvijā līdzās LPB aktīvi darbojas Latvijas Kognitīvi biheiviorālās terapijas asociācija un vēl trīs Latvijas Ārstu biedrības paspārnē esošas asociācijas, kuras kopā apvieno 64 sertificētus ārstus - psihoterapeitus, kas savā darbā pielieto dažādas psihoterapijas metodes;
·        Tā kā LPB savā darbībā balstās uz biedrošanās brīvību kā vienu no cilvēka pamattiesībām, kas arī ir nostiprināta Latvijas Republikas Satversmes 102.pantā, nosakot, ka ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās organizācijās. LPB darbojas saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumu, taču LPB nevar uzskatīt par autonomu pašpārvaldes publisko tiesību subjektu, tādēļ tās darbība ir vērtējama galvenokārt privāto tiesību kontekstā;
·        Tādējādi LPB ir tiesības izstrādāt un pārraudzīt izglītības standartus psihoterapijā, noteikt psihoterapeitu kvalifikācijas un sertifikācijas prasības. Vienlaicīgi LPB atzīst, ka šīs darbības personām, kuras nav LPB biedri, nav obligātas un nevar būt piespiedu kārtā saistošas;
·        Šāda LPB iniciatīva profesionāliem psihoterapeitiem un viņu klientiem ļauj identificēt personas, kuras ir saņēmušas savu kolēģu profesionālās izglītības un kompetences novērtējumu, un atšķirt no personām, kuras šādu atzīšanu nav saņēmušas;
·        Speciālistiem, kuri ieguvuši ārsta – psihoterapeita sertifikātu, būtu jālieto profesijas nosaukums kopā ar specialitātes nosaukumu, šajā gadījumā – “ārsts – psihoterapeits”, bet speciālistiem, kuri ieguvuši sertifikātu praktizēt psihoterapiju, nesaistot to ar ārsta darbību jālieto profesionālās darbības apzīmējums – “psihoterapeits”;
·        LPB ieskatā profesijas nosaukums “psihoterapeits”, nesaistot to ar ārsta profesiju, ir lietojams bez ierobežojumiem.

Psihoterapeita pienākumi pret klientiem un pacientiem
·        Klientam un pacientam ir tiesības zināt un būt informētam par to, kādas kvalifikācijas psihoterapeits tiek apmeklēts;
·        Saskaņā ar LPB ētikas kodeksa normām, katra psihoterapeita pienākums ir pirms psihoterapijas uzsākšanas saprotami izskaidrot klientam psihoterapeitiskā darba principus, nosacījumus un metodes, kā arī psihoterapijas sagaidāmās vēlamās sekas un iespējamās apgrūtinošās blakusparādības;
·        Psihoterapeitam ir jāinformē klients par savu izglītību un kvalifikāciju. Līdzīgs pienākums ārstiem psihoterapeitiem izriet no Pacientu tiesību likuma 4. panta, kas nosaka pacientu tiesības zināt par ārstējošo ārstu un citu veselības aprūpes procesā iesaistīto ārstniecības personu identitāti, profesiju, specialitāti un kvalifikāciju.

Latvijas Psihoterapeitu biedrības valde

Nav komentāru:

Komentāra publicēšana