Austrumeiropas
Eksistenciālās terapijas asociācijas ikgadējā rudens konference mums
visiem zināmajā un mīļajā Birštonas pilsētiņā Lietuvā šogad bija īpaša,
jo bija veltīta HEPI (Humānistiskās un Eksistenciālās psiholoģijas
institūta) darbības 20 gadu jubilejai.
Foto autore: Elita Kreislere |
Svētku noskaņojums, pateicoties
nepieredzēti lielajam, konferences dalībnieku skaitam, bija jūtams,
sākot no pirmās semināra dienas, kad satikās daudzi sen neredzējušies
HEPI studiju biedri, līdz pat ballei beidzamajā vakarā. Balle šogad
notika lielajā konferenču zālē "Kurhauzas", jo tik lielu cilvēku skaitu
neviens restorāns vai cita telpa Birštonas nevarēja satilpināt.
Šogad
konference notika nedaudz agrāk kā citus gadus un ilga no 3. līdz
7.septebrim. Tā sākās ar mūsu asociācijas Goda biedra Ernesto Spinelli
pirmskonfernces semināru "Eksistenciālās terapijas atbalsta punkti".
Tikai viņam vien raksturīgajā nesteidzīgajā un sirsnīgajā stilā Ernesto
Spinelli stundu pēc stundas iezīmēja līnijas, kurām sekojot, var
padziļināt un padziļināt savu izpratni par cilvēku, dzīvi un
eksistenciālo terapiju. Bez jau savām hrestomātiskajām tēzēm, ka
eksitenciālā terapija balstās principiāli atšķirīgā nostājā trīs
jautājumos: par visa savstarpējo saistītību (relatedness), nenoteiktību
(uncertainty) un trauksmi (anxiety),
Ernesto Spinelli sevišķi izvērta
jautājumu par to, kā atšķiras jēdzieni "relational" un "relatedness",
veltīja uzmanību saistībai starp tādiem jēdzieniem kā "worldview" un
"worlding", kā arī "possibility" un "acctuality". Personiski man viens
no centrālajiem citātiem no šī semināra bija šāds, mūsdienu
psihoterapijas pamatnostādnes izaicinošs izteikums: "Daudzu terapiju
briesmīgākā kļūda ir tā, ka terapeiti piedāvā atrisinājumus (solutions).
Nav atrisinājumu. Ir nepārtraukta kuģošana starp īstenību un
iespējamību (acctuality and possibility)."
Nākamajās
trīs dienās ritēja IX Starptautiskā konference "Eksistenciālā dimensija
konsultēšanā un psihoterapijā". Kā allaž, no rīta līdz pēcpusdienai
referāti, vēlāk - darbnīcas un praktiskie semināri. Visu referātu
videoieraksti, pateicoties Rimasam Budrim, ir atrodami interneta vietnē
www.youtube, meklētājā rakstot kirlicā autora vārdu un/vai referāta
nosaukumu.
![]() |
Foto autore: Nikola Dzina |
Pirmajā
konferences dienā runāja Ernesto Spinelli, pezentējot referātu "Trīs
lielās satvstarpējās saistītības torijas", parādot ka un kā vienlaicīgi
pastāv trīs ļoti atšķirīgi veidi kā redzēt cilvēku un cilvēka esamību.
Proti, pirmā torija skata cilvēku kā nosacīti noslēgtu sevī, atsevišķu
būtni, kas var sevī nodrošināt zināmu homeostāzi, otrā teorija ļoti
nozīmīgu lomu piešķir attiecībām starp subjektiem, bet trešā teorija
redz visu nedalāmā saistītībā ar visu. Ikviens var caur šo trīs teoriju
prizmu apdomāt, piemēram, cik radikāli atšķirīgi no katras torijas
viedokļa izskatās jau pieminētais teikums: "Daudzu terapiju briesmīgākā
kļūda ir tā, ka terapeiti piedāvā atrisinājumus. Nav atrisinājumu. Ir
nepārtraukta kuģošana starp īstenību un iespējamību".
Kā nākamā
runāja Elita Kreislere, iepazīstinot auditoriju ar terapeitiskā darba
atbalsta punktiem Birštonas eksistenciālās terpijas skolā. Referāta
centrā bija pētījuma rezultāti par Birštonas eksistenciālās terapijas
skolas terapeitiskā darba iezīmēm, stilu. Bez tam šajā jubilejas
konferencē pirmo reizi tika publiskots skolas vārds "Birštonas
eksitenciālās terapijas skola", kas turpmāk atvieglos iepējas diskutēt
par dažādu eksistenciālo terapiju kopīgajām un atšķirīgajām iezīmēm.
Raksts par šo tēmu ir publicēts 2016.gada asociācijas žurnāla numurā
"Existentia".
Kā nākamais konferencē uzstājās HEPI dibinātājs un
vadītājs Rimantas Kočiunas ar referātu "Eksistenciālās terapijas
attīstība postpadomju telpā: skats no Birštonas", kas bija kā ceļojums
laikā zinoša un pierdzējuša aculiecinieka pavadībā no psihoterapijas
aizsākumiem padomju laikā līdz pat mūsdienām.
Pirmās dienas noslēgumā
konferencē runāja Simon du Plock ar referātu "Ikdienas terapija: izbrīns
mūsu ikdienas dzīvē", ievadot klausītājus neklātienes diskusijā ar
amerikāņu kolēģi Kirk Schneider un viņa "awe" konceptu. Simon du Plock
uztāšanās savā veidā pieteica un ievadīja viņa pēcpusdienas darbnīcu:
"Ikdienas terapija: meklējot iespējas atgriezt izbrīnu mūsu ikdienas
dzīvē".
Otrā
diena sākās ar Austrumeiropas Eksistenciālās terapijas asociācias Goda
biedra statusa un sertifikāta piešķiršanu psihiatram un psihoterapeitam
Viktoram Kaganam. Tālāk konferences otrajā dienā runāja HEPI
pamatlicēji un skolotāji: Alekandrs Aļekseičiks, Kristīne Ona
Polukordene, Vitālija Lepeškene, Robertas Petronis un Rimvidas Budris.
Aleksandra Aļekseičika uzstāšanās bija par tēmu: "Psihoterapeitiskās kopienas dziedinošais spēks", tomēr Dr.Aļekseičika iecerētā dziedinošā spēka demonstrācija redzamā un praktiskā veidā, šķiet, diemžēl ne līdz galam izdevās, kas cieņai pievienoja krietnu skumju izjūtu devu.
Tā kā šajā dienā referātu bija vairāk, sīkāk minēšu tikai man personiski vissvarīgāko tās dienas referātu, t.i. Krisitīnes Onas Polukordenes "Laiks dzīvē un psihoterapijā", kas sevišķi lika padomāt, piemēram, par psihotereitiskās sesijas laiku kā mūsu personiskās dzīves laiku, kā par vienu stundu tuvāk mūsu pašu neredzamajai dzīves-nāves līnijai. Vakarā notika divas darbnīcas, kuras vadīja A.Aļekseičīks un V.Kagans.
Aleksandra Aļekseičika uzstāšanās bija par tēmu: "Psihoterapeitiskās kopienas dziedinošais spēks", tomēr Dr.Aļekseičika iecerētā dziedinošā spēka demonstrācija redzamā un praktiskā veidā, šķiet, diemžēl ne līdz galam izdevās, kas cieņai pievienoja krietnu skumju izjūtu devu.
Tā kā šajā dienā referātu bija vairāk, sīkāk minēšu tikai man personiski vissvarīgāko tās dienas referātu, t.i. Krisitīnes Onas Polukordenes "Laiks dzīvē un psihoterapijā", kas sevišķi lika padomāt, piemēram, par psihotereitiskās sesijas laiku kā mūsu personiskās dzīves laiku, kā par vienu stundu tuvāk mūsu pašu neredzamajai dzīves-nāves līnijai. Vakarā notika divas darbnīcas, kuras vadīja A.Aļekseičīks un V.Kagans.
Konferences
trešajā dienā ar interesantiem referātiem uzstājās seši HEPI nākamās
paaudzes pārstāvji: Diana Butene, Dace Purēna, Olga Vasiļjeva, Jūlija
Abakumova-Kačunene, Natālija Ivanova un Tatjana Ivanova. Atļaušos starp
visiem ļoti izstrādātajiem un saistošajiem referātiem, izcelt divus, kas
mani personiski visvairāk ieinteresēja un raisīja visvairāk pārdomu.
Tie ir intelektuālas kaislības pilnais Diānas Butenes referāts
"Eksistenciālā dzīve bērnībā" un Jūlijas Abakumovas-Kačunenes referāts
"Atvērtība, ievainojamība un tuvas attiecības" - drosmīgā paskatīšanās
zem attiecību tēmas bieži vien romantizētā plīvura. Vakarā notika divas
darbnīcas, kuras vadīja Ginta Ratniece un Tamāra Sikorska.
![]() | |
Foto autore: Elita Kreislere |
Jubilejas
konferences noslēgums, kā allaž, bija visu dalībnieku tikšanās
saviesīgā vakarā Kurhauzas konferenču zālē. Par pasākuma norisi daudzu
mēnešu garumā bija domājušas Olga Vasiļjeva un Jūlija
Abakumova-Kačunene, bet vakaru vadīja Agne Jurgaitite-Anvižinene un
Ivars Bauls, palīdzot vakara gaitā mīties apsveikumiem, videoierakstiem
un uz vietas improvizētiem uzvedumiem par un ap HEPI. Latvijas
eksistenciālisti HEPI jubilejā kolektīvi dāvināja lielu Latvijas maizes
klaipu, kas no galda, sadalīts šķēlēs, kopā ar medu pazuda pāris
acumirkļos.
Uz
tikšanos 2017. gada rudens konferencē, kas, notiks no 5.-10.septembrim
un kurā amerikāņu Dasein analītiķis Erik Craig vadīs semināru "Dealing
With Eross in Psychotherapy".
Ar cieņu,
Elita Kreislere
Austumeiropas Eksistenciālās terapijas asociācijas prezidente
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru