Kas ir eksistenciālā psihoterapija?

   Eksistenciālās terapijas mērķis ir palīdzēt cilvēkam saprast savu dzīvi, tās paradoksus un dilemmas, kā arī atrast iespējas apzināti veidot sev jēgpilnu nākotni. Eksitenciālisms aplūko cilvēku kā nepārtrauktu dzīves procesu, kas ir nesaraujami saistīts ar viņa dzīves kontekstu.

   Eksistenciālās terapijas uzmanības centrā ir klienta reālā dzīve, kāda tā ir šobrīd. Eksistenciālisti uzskata, ka terapijā mainīt cilvēku nav pašmērķis – būtiskākais ir klientam skaidri izprast savas dzīves unikālo kontekstu visplašākajā nozīmē, proti, redzēt savu dzīvi kā veselumu, bez bailēm un meliem.

   Eksistenciālās psihoterapijas procesā klientam ir  iespēja izprast savas attiecības ar cilvēka dzīves universālajiem aspektiem: bailēm, nenoteiktību, brīvību, nāvi, atbildību, mīlestību. Apzināties to, kā mēs patiesībā  dzīvojam, ne vienmēr ir vienkārši, tādēļ pats šis izpētes process sadarbībā ar psihoterapeitu ir tas, kas maina klientu.

   Eksistenciālā terapija aplūko cilvēku visos esamības rakursos – gan fiziskajā un sociālajā, gan psihiskajā un garīgajā. Šī virziena teorētiskā bāze ir cieši saistīta ar eksistenciālisma filosofiju.

   Ļoti būtiska loma eksistenciālajā terapijā ir tāda psihoterapijas mērķa izvirzīšanai, kas patiesi saskan ar klienta dziļākajām ilgām, vajadzībām un dzīves jēgas izjūtu.

   Eksisteniciālā virziena psihoterapeits tiecas veidot ar klientu līdzvērtīgas attiecības, kas balstītas savstarpējā uzticībā un abu pušu atbildībā. Eksistenciālā terapija var notikt gan individuāli, gan psihoterapeitiskajās grupās.

   Eksistenciālās psihoterapijas ideālais mērķis ir klienta spēja būt brīvam un atbildīgam savas dzīves saimniekam, kas apzinās savas dzīves ierobežojumus, taču neizvairās no izaicinājumiem un dzīves sniegtajām iespējām.

no www.psihoterapija.lv