Eksistenciālās
terapijas mērķis ir palīdzēt cilvēkam saprast savu dzīvi, tās paradoksus un
dilemmas, kā arī atrast iespējas apzināti veidot sev jēgpilnu nākotni.
Eksitenciālisms aplūko cilvēku kā nepārtrauktu dzīves procesu, kas ir
nesaraujami saistīts ar viņa dzīves kontekstu.
Eksistenciālās
terapijas uzmanības centrā ir klienta reālā dzīve, kāda tā ir šobrīd.
Eksistenciālisti uzskata, ka terapijā mainīt cilvēku nav pašmērķis –
būtiskākais ir klientam skaidri izprast savas dzīves unikālo kontekstu
visplašākajā nozīmē, proti, redzēt savu dzīvi kā veselumu, bez bailēm un
meliem.
Eksistenciālās
psihoterapijas procesā klientam ir iespēja izprast savas attiecības ar
cilvēka dzīves universālajiem aspektiem: bailēm, nenoteiktību, brīvību, nāvi,
atbildību, mīlestību. Apzināties to, kā mēs patiesībā dzīvojam, ne
vienmēr ir vienkārši, tādēļ pats šis izpētes process sadarbībā ar psihoterapeitu
ir tas, kas maina klientu.
Eksistenciālā
terapija aplūko cilvēku visos esamības rakursos – gan fiziskajā un sociālajā,
gan psihiskajā un garīgajā. Šī virziena teorētiskā bāze ir cieši saistīta ar
eksistenciālisma filosofiju.
Ļoti
būtiska loma eksistenciālajā terapijā ir tāda psihoterapijas mērķa
izvirzīšanai, kas patiesi saskan ar klienta dziļākajām ilgām, vajadzībām un
dzīves jēgas izjūtu.
Eksisteniciālā
virziena psihoterapeits tiecas veidot ar klientu līdzvērtīgas attiecības, kas
balstītas savstarpējā uzticībā un abu pušu atbildībā. Eksistenciālā terapija
var notikt gan individuāli, gan psihoterapeitiskajās grupās.
Eksistenciālās
psihoterapijas ideālais mērķis ir klienta spēja būt brīvam un atbildīgam savas
dzīves saimniekam, kas apzinās savas dzīves ierobežojumus, taču neizvairās no
izaicinājumiem un dzīves sniegtajām iespējām.
no www.psihoterapija.lv
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru